Vai dimanta actiņa tavā rotā tiešām ir kas īpašs?
Šoreiz runa nebūs par tām dimantu īpašībām – karātiem, dzidrību, krāsu un slīpējumu, kas parasti izšķir to cenu. Lai tavā rotā mirdzētu šis akmentiņš, noteiktu notikumu ķēdei bija jāsāk attīstīties sen pirms tas nonāca juveliera rokās. Cik sen? Vismaz 1 līdz 3,5 miljardus gadu atpakaļ. Tas dzima ļoti augsta spiediena un temperatūras apstākļos zemes garozas dzīlēs, vismaz 150 km dziļumā, kur oglekli saturošs materiāls sāka veidoties un augt par dimantu. Līdzīgus apstākļus varētu būt radījis arī meteorīta trieciens, taču tajos dzimušie dimanti vienmēr ir ļoti niecīga izmēra, saukti par mikrodimantiem jeb nanodimantiem, tādēļ tas nebūs bijis tava akmentiņa dzimšanas brīdis.
Nākamais izšķirošais notikums bija dimanta nonākšana tuvāk Zemes virsmai. Tam bija nepieciešams ļoti specifisks vulkānisks izvirdums, kura magmai bija jānāk no apmēram trīs reizes lielāka dziļuma nekā vairumam vulkānu. Ne tikai šādi vulkāni un to veidotās piltuves ir retums, vēl retāk tajās iespējams dimantus ekonomiski saprātīgā veidā iegūt. Dimanta rūda varētu būt meklējama pašās piltuvēs vai arī gadījumā, ja izsviestā magma to nogādājusi Zemes virspusē, vējš un ūdens dimantus ar sanesu nogulsnējumiem varēja pārvietot pa plašākām teritorijām.
Kad dimantus saturoša rūda bija iegūta, tā tika smalcināta un citādi apstrādāta, līdz tika iegūti dimanta akmentiņi. Tikai apmēram piektā daļa iegūto dimantu ir pietiekamas dzidrības, lai tos atzītu par juvelierkvalitātes dimantiem. Atlikušie 80% tiek izmantoti tehniskos nolūkos. Vidēji nepieciešams apstrādāt 100 līdz 250 tonnas dimanta rūdas, lai tiktu pie viena karāta juvelierkvalitātes dimanta (iztēlojieties akmentiņu divu rūtiņu lielumā).
Un tikai tad meistars, pareizi izprotot šī akmens struktūru, izvēlējās pareizos slīpējuma leņķus un šķautņu garuma attiecības, lai liktu tam atstarot gaismu tik bagātīgi. Arī šī griešana, slīpēšana un pulēšana var likt akmentiņam zaudēt līdz pat 50% apjoma.
Apmēram tāds bija tavas dimanta actiņas ceļojums cauri laikiem un vietām. Vai tā ir īpaša, šķiet retorisks jautājums.
