Ne tikai visās varavīksnes krāsās
Starp tiem, kas dimantus tikai sāk iepazīt, aizvien dzīvs ir aplamais pieņēmums, ka īsti dimanti ir ne tikai kristāldzidri, bet noteikti arī bezkrāsaini. Tas vairo arī aizspriedumus pret ko citādu. Taču tas citādais ir ne mazāk dabīgs, bet lielākoties arī retāks un vērtīgāks.
Vairums iegūto dimantu tiešām ir bezkrāsas vai viegli iedzelteni, vērtēti īpašā alfabētiskā skalā no D (bezkrāsains) līdz Z (dzeltenīgs), atkarībā no dzeltenīguma pamanāmības. Vērtība parasti samazinās alfabētiskā secībā. Taču, ja dimants ir izteitktāk dzeltens un pārsniedz vērtību Z, tātad neiekļaujas šajā skalā, vai tas ir jebkurā citā krāsā, spēles noteikumi pilnībā mainās. Šāds dimants tiek uzskatīts par krāsu dimantu. Burtiski tulkojot anglisko apzīmējumu fancy-colour diamonds, varētu teikt krāšņu krāsu dimanti.
Dabīgi veidojušies krāšnu krāsu dimanti ir reti, un tie ir dārgi. Papildus ierastajiem dimantu veidošanās nosaucījumiem, bija nepieciešama arī citu noteiktu ķīmisko elementu klātbūtne vai arī specifiskas nobīdes kristāliskā režģa veidošanās procesā.
Krāsu dimantu vērtību izsķir tieši krāsa, kas tiek vērtēta četros aspektos. Pirmkārt un galvenokārt, svarīga ir pati dominējošā krāsa. Šis, protams, ir visaizraujošāk, jo iespējas sniedzas ārpus varavīksnes rāmjiem, iekļaujot arī melnu, sniegbaltu un pelēku. Pie šī atgriezīsimies. Otrkārt, svarīgs ir krāsas tonis jeb, ikdienišķās kategorijās runājot – gaišums vai tumšums, kas atkarīgs no brūnā, melnā, pelēkā un baltā klātbūtnes. Trešais raksturlielums ir krāsas piesātinātība jeb intensitāte. Ceturtais – krāsas izvietojuma vienmērīgums dārgakmenī.
Atpakaļ pie krāšņajām krāsām. Visbiežāk sastopami dzelteni un brūni dimanti, kuru sastāvā ir ne tikai oglekļa atomi, no kuriem sastāv bezkrāsas dimanti, bet arī slāpekļa atomi. Par zilo toni atbild bora atomi. Tīrs lillā radies pateicoties ūdeņradim. Rozā un violetie dimanti rodas noteiktas kristāliskā režģa deformācijas rezultātā, ko izraisījis spiediens. Zaļi dimanti bijuši pakļauti gamma stariem miljoniem gadu garumā, un radiācija mainījusi atomu izvietojumu kristāliskājā režģī. Sniegbaltu dimantu, kas ir dīleru un kolekcionāru kārotākais kumoss, rašanās mīkla aizvien ir neuzminēta.
Tiem, kas izvēlējušies dimantus savām rotām, visticamāk nerūp ne atomi, ne režģi, ne skalas. Svarīga ir noskaņa, ko tie rada. Bezkrāsainie akmentiņi veldzē kā dzidra avota šalts. Dzeltenie silda kā romantiska sveču gaisma. Rozīgie ir koķeti, kā mulsumu nododošs vaigu sārtums. Šampanīgajos dzirkstī valšķīgums. Un tā cauri visai varavīksnei un vēl aiz tās.
